Sarunas par šo ir senas http://goo.gl/SfCKWd Šajā pašā informācijas krātuvē arī interesanti pētījumi/pieņēmumi, ka stārķu maksimumam ir cikliska attīstība (33 gadi).
ka stārķim vajag N reizes vairāk gaļas lai pabarotu savu ģimeni neka kaķim un līdz ar to tas nodara lielāku postu
National Geographic bij' apskata raidījumu cikls Top10 plēsoņas pasaulē. Vislielākais pasaules plēsoņa, apsteidzot visus lauvas, pumas, gepardus utt, ir mājas kaķis. Jo mājas kaķis ir vienīgais, kas iet medībās tāpat kā mēs, sava prieka pēc. un nevis tāpēc, ka tas viņiem būtu izdzīvošanas jautājums. Pārējie plēsoņas medī tik cik var apēst.
es nesaku ka kaķis uz pļavas labāks par stārķi, bet ar ko stārķis atškiras no kaķa uz pļavas? NE AR KO!!!
domāju ka stārķim vajag N reizes vairāk gaļas lai pabarotu savu ģimeni neka kaķim un līdz ar to tas nodara lielāku postu ...
savas roķeles dabas mehānismā tad mums vajadzēja pārstāt bāzt kopš tā laika kad iemācījamies iegūt uguni un stāvus staigāt - tagad jau dabas mehānismu esam tik tālu izjaukuši ka bez mūsu roķelēm dažviet un dažu brīdi neiztikt...
es piemērām neredzu iespēju kā daba pati varētu noregulēt stārķu skaitu - ar kaut kādu mēri, kas pielips arī mājas putni un tad ap LV vajadzēs ļoti augstu sētu lai noturētu gan cūkas gan stārķus ...
Slēpts
15.07.2014. 14:40
Nu i ar ko tas kaķis pļavā labāks par stārķi? Uz zemes perējošiem putniem viņš nekādi nenoder. Daba saregulē visu daudz precīzāk, tāpēc savas roķeles tās mehānismos jābāž pēc iespējas mazāk.
līdz tam laikam kamēr daba visu pati sakārtos mums nebūs (nesaku ka visur) ne zaķi, ne citi dzīvnieki un putni, kas uzturās pļavās, tur ligzdo un dzīvo ...
pazīstams mednieks stāstīja, kā stārķis ar peļu junkuru uz pļavas izrēķinājies - pāris knābja cirtieni un minkam pekas gaisā, vēl pāris sitieni ar knābi, "medījums" sadalīts norīts un svētelis ar asins sarkanām krūtīm aizlidojos tālēs zilajās ...
par aiznesto čihuņihuja vidzemē gan jau arī ir dzirdēts ...
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
15.07.2014. 14:36
Gan daba pati visu sakārtos
Nu tam zināmā mērā var piekrist!
1. Barības bāze nav bezgalīga un populācija var augt, kamēr viņai ir ko rīt...
2. Diezgan lielu darbu Latvijas stārķu populācijas regulācijai veic mūsu melnie brāļi karstajā Āfrikas kontinentā:
- viņus medījot
- plaši izmantojot DDT (Dustu) lauksaimniecībā, kas krasi pazemina stārķu auglību (vai sekmīgu perējumu). Par šo lietu ir visai interesanti Latvijas ornitologu pētījumi.
National Geographic bij' apskata raidījumu cikls Top10 plēsoņas pasaulē. Vislielākais pasaules plēsoņa, apsteidzot visus lauvas, pumas, gepardus utt, ir mājas kaķis. Jo mājas kaķis ir vienīgais, kas iet medībās tāpat kā mēs, sava prieka pēc. un nevis tāpēc, ka tas viņiem būtu izdzīvošanas jautājums. Pārējie plēsoņas medī tik cik var apēst.
domāju ka stārķim vajag N reizes vairāk gaļas lai pabarotu savu ģimeni neka kaķim un līdz ar to tas nodara lielāku postu ...
savas roķeles dabas mehānismā tad mums vajadzēja pārstāt bāzt kopš tā laika kad iemācījamies iegūt uguni un stāvus staigāt - tagad jau dabas mehānismu esam tik tālu izjaukuši ka bez mūsu roķelēm dažviet un dažu brīdi neiztikt...
es piemērām neredzu iespēju kā daba pati varētu noregulēt stārķu skaitu - ar kaut kādu mēri, kas pielips arī mājas putni un tad ap LV vajadzēs ļoti augstu sētu lai noturētu gan cūkas gan stārķus ...
pazīstams mednieks stāstīja, kā stārķis ar peļu junkuru uz pļavas izrēķinājies - pāris knābja cirtieni un minkam pekas gaisā, vēl pāris sitieni ar knābi, "medījums" sadalīts norīts un svētelis ar asins sarkanām krūtīm aizlidojos tālēs zilajās ...
par aiznesto čihuņihuja vidzemē gan jau arī ir dzirdēts ...
Nu tam zināmā mērā var piekrist!
1. Barības bāze nav bezgalīga un populācija var augt, kamēr viņai ir ko rīt...
2. Diezgan lielu darbu Latvijas stārķu populācijas regulācijai veic mūsu melnie brāļi karstajā Āfrikas kontinentā:
- viņus medījot
- plaši izmantojot DDT (Dustu) lauksaimniecībā, kas krasi pazemina stārķu auglību (vai sekmīgu perējumu). Par šo lietu ir visai interesanti Latvijas ornitologu pētījumi.