Labi Dzintar, ka Tu esi intelekta kalngals! Neko gudrāku par kārtējo apvainojumu uzrakstīt nejēdz. Tagad Tev vismaz ir arguments, jo 12:09 esi atradis manā rakstītajā garmatikas kļūdas! Bravo. Lūdzu, nevelc savā bedrē večus, kas kaut ko saprot un grib saprast vairāk par norisēm dabā!
P.S. Tavā pēdējā ierakstā: "Veči,tas profesors ir kārtējais lohotrons,Palasiet cik gramatikas kļūdu ir viņa komentā pl.12:09 !" es nemeklējot redzu vismaz 2 kļūdas un tur ir tikai viens, varbūt divi (īsti nevar saprast) teikumi. :)
Ja argumentēti kaut ko izstāsta un grib argumentēti kaut ko dzirdēt pretī, tad tas nepatīk, un vienīgais, ko var pateikt ir LOHOTRONS. Uzkāpu laikam uz varžacs. (Atvainojos par kļūdām!)
Es nesaku ka pie visa vainīgs ir tikai stārķis, bet stārkis ir viens no tiem lielajiem faktoriem vai kā saka ierosinātajiem kas samazina abinieku, mazo putnu un zaķu populāciju. Protams ietekmē arī lauksaimniecības darbības vai nedarbības, kā arī citi faktori. Ok var būt daļēji piekritīšu ka varžu populāciju kas pavasarī bija ļoti liela, to palīdzēja samazināt lauksaimniecības ķīmija, bet ir ļoti daudz pļavu kur to ķīmiju nepielieto, bet vienalga tā izretināt varžu populāciju vien ķīmija nevar, tai ir jāpalīdz ar ī no malas, kā to dara stārķi. Jo pļaujot to pašu pļavu pie mājas ar zāles pļāveju pats personīgi ļoti daudz vardes esmu izsviedis no lielās zāles uz nopļauto lauku, bet tas svētelis staigā pakaļ un tās ķersta. Protams ka kādai arī izdodas izsprukt, bet diemžēl ne visām, un baidīt stārķi nav vērst, atlido 10 m, un talāk dara savu nedarbu!!!
Par strupastu uzskaitem. Man pat nevajag veikt uzskaiti, jo viss ir redzams ka uz plaukstas. Kad pienāk rudens tad agrāk visos graudaugu laukos strupastu bija pa pilnam, ziemā zem sneiga ļoti daudz bija alu sistēmu, bet tagad lai atrastu kādu strupasti ir jāpacenšas, ziemā to alu sistēma nav tik attīstīta kā iepriekšejos gadus, protams tas labi ka mazak to grauzeju, bet tas arī liek aizdomāties kāpēc tas paliek mazāk. Protams viena lieta ķīmija otra lieta stārkis. Pat krievu laikos kad lietoja vispār ne dabai draudzīgu ķīmiju strupastu bija vairāk nekā tagad. Vel kāpēc paliek vairak starķu, jo agrāk baltajam stārkim nebija tik labvēlīga vide kā tagad. Lauki tiek uzkopti, nopļauti, platības ir izcirstas un paradās jaunas pļavas. Pavasarī ir sejas laiks, simtiem ha kur baroties, pļaujas laikā ar simtiem ha ir kur baroties. dzīvo uz nebēdu. Protams strupaste ar savu lielo dzimstību kaut cik atjauno savu populāciju, bet pie tāda trieciena ko veido stārķi tie nevar atjaunoties kā bija vismaz kādi 5-7 gadi atpakaļ. Pat agraāk rokot kartupeļus pilni lauki bija to, tagad labi ka norokot 1 ha kartupeļu kādu vienu ieraudzīsi. . Protams ka vajag visu izvērtēt, noanalizēt un novērtēt. Bet besī āra ka ir tādi zinātnieki kas dzīve to pašu strupasti nav redzējuši, nav redzejuši ne to pašu meža cūku, vilku vai kādu citu dzīvnieku un gudrojas ka ir tā un šitā, kaut arī paša dabā viss notiekās pilnīgi viss savādāk. Daudzi tā gudrojas ka līdz tadai demagogijai aiziet ka tāda sajūta ka viņi ne tikai nav lasījuši par paša dzīvnieka biologiju un barības bāzi, bet izdomā kaut ko jaunu un fantastiksku.
Mans ieteikums ir tāds. Ir jāsadarbojas un jāļauj ornitologiem un zinātniekiem veikt pētījumus, lai tie aprēķina balto stārķu spiedienu uz zaķiem, laukirbēm, strupastēm utt. Un tad izdarīt secinājumus, kas ir balstīti uz zinātniskiem un korektiem rezultātiem.
Edgar, kā Tu vari zināt, ka peles un kurmji ir palikuši mazāk? Lai Tu to zinātu, Tev būtu bijis iepriekšējos gadus jāveic sīko grauzēju monitorings. Piemēram, katru gadu, vienā un tajā pašā mēnesī, vienā un tajā pašā pļavā izvieto 20 peļu slazdus. Un tad salīdzināt, pa gadiem, cik peles Tu noķēri 2009. gadā un cik peles tu noķēri šogad. Tad Tu arī redzētu pamatotus rezultātus. Bet tagad es kaut kā neticu, ka Tu esi staigājis pa pļavu un skaitījis peles. Tas pats par vardēm. Varžu daudzumu ļoti ietekmē gan tas, kā vardes ir pārziemojuša,gan tas, kāds ir bijis pavasaris (silts/auksts, sauss/slapjš u.c.) Lielu spiedienu uz varžu populācijām izdara arī lauksaimniecības ķīmija un meliorācija. Visas šīs sakarības ir jāskatās ne tikai no vienas puses, bet no daudzu lietu kopuma.
Ja ornitologi veiktu balto stārķu barošanās pētījumus, tie varētu aprēķināt vidēji/aptuveni cik lielu ietekmi tie atstāj uz Latvijas faunu. Un vai tie apdraudz pārējo sugu eksistenci.
Ok, tagad mums ir novērojumi, ka zaķu paliek mazāk, laukirbes un citi uz zemes ligzojošie putni tāpat, vardes, peles, kurmji tāpat. Varbūt stārķis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc šie dzīvnieki paliek mazāk. Varbūt ir vēl desmit citi iemesli, kapēc šo dzīvnieku daudzums mūsu apkārtnē samazinā. Par to ir jāpadomā, nevis visu vainu uzreizi uzvelt stārķiem.
Viktor!
Par ko raksta kolēgi ir 100% taisnība, jo kā jau iepriekš minēju agrāk pie manas mājas dzīvoja apmēram ap 100 laukirbīšu, bet katru gadu tas skaits samazinājās. Jo kapēc samazinajās, jo pēdejos kaut kur 5 gadus vismaz apmetās mūsu pusē vairak un vairāk stārķu. To laukirbju pat bija daudz kaut arī lapsu bija pa pilnam. Tagad lapsas ir riktīgi paretinātas, bet ne zaķu ne laukirbju vairāk nepaliek. Respektīvi kas retina visu to, logiski ka stārki, jo pie manas mājas katru gadu dzīvo ļoti daudz stārķu kas neligzdo, bet vienkārši dzīvo blakus un noēd visu kas kustās. kamēr stārķu pavasarī vēl nebija tik daudz to pašu varžu bija pilnas malas, tagad reti kur to pašu vardi ieraudzīsi. Zaķu ar paliek katru gadu ne vairāk, bet otrādi mazak, jo lapsu un ješku ir ļoti maz, bet stārķu vairāk un vairāk. Tagad vēl šī gada paaudze iemācījās lidot un sāka ķemmēt laukus. Es pats kā dabas mīlis jau 32 gadus esmu novērojis visu procesu dabā un varu pateikt ka agrāk to stārķu nebija tik daudz kā tagad un katru gadu to paliek vairak un vairak. Toties uz zemes mītošo dzīvnieciņu un putnu paliek mazak un mazāk. Saprotams ka visam dabā ir jābūt kaut cik līdzsvarā, nu bet kad pārāk daudz paliek kaut kā tad tas ir vairāk skāde nekā labums. Bet tas ka tagad stārki ir mainījis vai tiešāk pasakot palielinājis savu ēdienkarti tas ir fakts, un diemžēl tas papildinājums sāk sastādīt stārķa ēdienkartes lielāko daļu, jo pamatbarības kā vardes peles un kurmiji paliek mazāk, un respektīvi jāēd kaut ko, jābaro jaunā paaudze, tāpēc arī tiek notiesāts viss ko var savā rīklē sadabūt!!!
Neesmu es dusmīgs. Es pie tā visa vienkārši tautas valodā sakot "pieduros". Gribu dzirdēt uz zināšanām pamatotus argumentus. Es saprotu, ka stārķu ir daudz, neesu jau idijots. Bet bez iepriekšējas izpētes un visu argumentu par un pret apskates, mēs nevaram/nedrīkstam pieņemt sasteigtus lēmumus. Es arī nesaku, ka man ir vienīgā taisnība. Vienkārši, lai par kaut ko spriestu, ir jābūt lietas kursā par aktuālo problēmu, nevis pliki balstīties uz kaut kādiem novērojumiem. Un lai par kaut ko būtu lietas kursā, ir nedaudz jāpalasa un jāpainteresējas dziļāk. Par zaķīšu un putniņu apēšanas argumentu. Kā jau Gints Mālkalnietis iepriekš minēja, cik no tiem ir cilvēku sapļauti??? Takš neaizliegs neviens cilvēkiem pļaut zāli, bet stārķiem ēst aizliegs? Jāsaprot arī tas, ka tagad ir jauno stārķu izlidošanas laiks no ligzdām. Tāpēc izskatās, ka ir daudz. Aizlidos uz Āfriku, puse pa ceļam aizies pie dieviem, un nākamajā pavasarī atkal nebaz tik daudz neliksies. Un tāds cikls ir katru gadu.
P.S. Neesu es VILKU PĒTNIEKS, ne arī viņu pazīstu. Pats es darbojos Baltijas jūras pētījumos un esu arī publicējies un piedalījis starptautiskās zinātniskās konferencēs. Ja kāds grib, var palasīt par invazīvās zivju sugas apaļais jūras grundulis barošanos un izplatību. DISTRIBUTION, AGE STRUCTURE AND DIET COMPOSITION OF THE ROUND GOBY (NEOGOBIUS MELANOSTOMUS) IN THE LATVIAN COASTAL WATERS (PAPE), BALTIC SEA
Nebūt neesmu stārķu ienaidnieks,vienkārši uzskaites jautājumā esmu psimists.Ne jau tikai par stārķiem,bet par visiem dzīvniekiem un putniem dabā.Cilvēkus var saskaitīt tikai aptuveni ar visu tautas saitīšanu,kur nu vēl dzīvo radību.
Suņi: 2 kaķi: Nezobs un Princese Histērija - abi medī uz vella paraušanu
22.07.2014. 11:16
Viktor, man liekas, ka Tu esi kaut kāds baigi dusmīgais... Zinu es tādus un ar Tevi nestrīdēšos - neesi Tu gluži manā svara kategorijā ;)
Atbildēšu uz Tavu jautājumu. Nē, to, ka vardes ir vienīgās, kas ēd ērces es neesmu pats novērojis - kā reizi to es esmu izlasījis kādā gudrā publikācijā kaut kur internetā. Ja es to būtu novērojis pats, tad man par šo informāciju nebūtu nekādu šaubu, bet tagad es neņemos to apagalvot, vienkārši varu pateikt, ka tādu info ir nācies "dzirdēt". Vēlreiz zaku - neesmu eksperts, uzrakstīju savu novērojumu un savu viedokli. Normāls cilvēks droši vien nešautu vienīgo stārķi savā sāžā, bet nu ja ir 30, tad es pieļauju, ka kādu arī "novilktu", ja medību likums tādu iespēju paredzētu.
Tu mīli lasīt publikācijas un pētījumus, kāds cits tikai skatās dabā, kāds trešais dara gan vienu, gan otru. Nav tā, ka Tev ir vienīgā taisnība uz pasaules. Varbūt Tu pats esi kaut ko izpētījis novērojis un publicējis? Redzi, tam es ticētu vairāk nekā tam ko Tu esi vienkārši kaut kur izlasījis... Un es pat nesaku, ka es neticu tam - es saku, ka ir vietas, kur stārķu izskatās daudz vairāk nekā aizsargātai sugai piedienās ;) Es atkārtošos - pasaules vēsturē un arī mūsdienās ir ļooooti daudz publicētu pētījumu un viedokļu, kuri neatbilst patiesībai dabā. Tas neattiecas tikai uz zvēriem vai putniem, tas attiecas uz pilnīgi visu. Krievijā tagad arī pilnas ziņas ar publikācijām, vēstures faktiem un jaunākajām vēstīm un ir miljoniem cilvēku, kas tam vienkārši tic, jo viņi neko citu, kā TV nav redzējuši. Tas ir vienkārši piemērs - Dieva dēļ nesāc ārdīties. Vienkārši domā plašāk un uzticies vairāk tam, ko redzi... izej ārā, parunājies ar cilvēkiem. Un neesi tik viennozīmīgs. Padomā par agresiju, ko izstaro... to kādreiz kāds var pārprast.
P.S. Tavā pēdējā ierakstā: "Veči,tas profesors ir kārtējais lohotrons,Palasiet cik gramatikas kļūdu ir viņa komentā pl.12:09 !" es nemeklējot redzu vismaz 2 kļūdas un tur ir tikai viens, varbūt divi (īsti nevar saprast) teikumi. :)
Ja argumentēti kaut ko izstāsta un grib argumentēti kaut ko dzirdēt pretī, tad tas nepatīk, un vienīgais, ko var pateikt ir LOHOTRONS. Uzkāpu laikam uz varžacs. (Atvainojos par kļūdām!)
Par strupastu uzskaitem. Man pat nevajag veikt uzskaiti, jo viss ir redzams ka uz plaukstas. Kad pienāk rudens tad agrāk visos graudaugu laukos strupastu bija pa pilnam, ziemā zem sneiga ļoti daudz bija alu sistēmu, bet tagad lai atrastu kādu strupasti ir jāpacenšas, ziemā to alu sistēma nav tik attīstīta kā iepriekšejos gadus, protams tas labi ka mazak to grauzeju, bet tas arī liek aizdomāties kāpēc tas paliek mazāk. Protams viena lieta ķīmija otra lieta stārkis. Pat krievu laikos kad lietoja vispār ne dabai draudzīgu ķīmiju strupastu bija vairāk nekā tagad. Vel kāpēc paliek vairak starķu, jo agrāk baltajam stārkim nebija tik labvēlīga vide kā tagad. Lauki tiek uzkopti, nopļauti, platības ir izcirstas un paradās jaunas pļavas. Pavasarī ir sejas laiks, simtiem ha kur baroties, pļaujas laikā ar simtiem ha ir kur baroties. dzīvo uz nebēdu. Protams strupaste ar savu lielo dzimstību kaut cik atjauno savu populāciju, bet pie tāda trieciena ko veido stārķi tie nevar atjaunoties kā bija vismaz kādi 5-7 gadi atpakaļ. Pat agraāk rokot kartupeļus pilni lauki bija to, tagad labi ka norokot 1 ha kartupeļu kādu vienu ieraudzīsi. . Protams ka vajag visu izvērtēt, noanalizēt un novērtēt. Bet besī āra ka ir tādi zinātnieki kas dzīve to pašu strupasti nav redzējuši, nav redzejuši ne to pašu meža cūku, vilku vai kādu citu dzīvnieku un gudrojas ka ir tā un šitā, kaut arī paša dabā viss notiekās pilnīgi viss savādāk. Daudzi tā gudrojas ka līdz tadai demagogijai aiziet ka tāda sajūta ka viņi ne tikai nav lasījuši par paša dzīvnieka biologiju un barības bāzi, bet izdomā kaut ko jaunu un fantastiksku.
Edgar, kā Tu vari zināt, ka peles un kurmji ir palikuši mazāk? Lai Tu to zinātu, Tev būtu bijis iepriekšējos gadus jāveic sīko grauzēju monitorings. Piemēram, katru gadu, vienā un tajā pašā mēnesī, vienā un tajā pašā pļavā izvieto 20 peļu slazdus. Un tad salīdzināt, pa gadiem, cik peles Tu noķēri 2009. gadā un cik peles tu noķēri šogad. Tad Tu arī redzētu pamatotus rezultātus. Bet tagad es kaut kā neticu, ka Tu esi staigājis pa pļavu un skaitījis peles. Tas pats par vardēm. Varžu daudzumu ļoti ietekmē gan tas, kā vardes ir pārziemojuša,gan tas, kāds ir bijis pavasaris (silts/auksts, sauss/slapjš u.c.) Lielu spiedienu uz varžu populācijām izdara arī lauksaimniecības ķīmija un meliorācija. Visas šīs sakarības ir jāskatās ne tikai no vienas puses, bet no daudzu lietu kopuma.
Ja ornitologi veiktu balto stārķu barošanās pētījumus, tie varētu aprēķināt vidēji/aptuveni cik lielu ietekmi tie atstāj uz Latvijas faunu. Un vai tie apdraudz pārējo sugu eksistenci.
Ok, tagad mums ir novērojumi, ka zaķu paliek mazāk, laukirbes un citi uz zemes ligzojošie putni tāpat, vardes, peles, kurmji tāpat. Varbūt stārķis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc šie dzīvnieki paliek mazāk. Varbūt ir vēl desmit citi iemesli, kapēc šo dzīvnieku daudzums mūsu apkārtnē samazinā. Par to ir jāpadomā, nevis visu vainu uzreizi uzvelt stārķiem.
Par ko raksta kolēgi ir 100% taisnība, jo kā jau iepriekš minēju agrāk pie manas mājas dzīvoja apmēram ap 100 laukirbīšu, bet katru gadu tas skaits samazinājās. Jo kapēc samazinajās, jo pēdejos kaut kur 5 gadus vismaz apmetās mūsu pusē vairak un vairāk stārķu. To laukirbju pat bija daudz kaut arī lapsu bija pa pilnam. Tagad lapsas ir riktīgi paretinātas, bet ne zaķu ne laukirbju vairāk nepaliek. Respektīvi kas retina visu to, logiski ka stārki, jo pie manas mājas katru gadu dzīvo ļoti daudz stārķu kas neligzdo, bet vienkārši dzīvo blakus un noēd visu kas kustās. kamēr stārķu pavasarī vēl nebija tik daudz to pašu varžu bija pilnas malas, tagad reti kur to pašu vardi ieraudzīsi. Zaķu ar paliek katru gadu ne vairāk, bet otrādi mazak, jo lapsu un ješku ir ļoti maz, bet stārķu vairāk un vairāk. Tagad vēl šī gada paaudze iemācījās lidot un sāka ķemmēt laukus. Es pats kā dabas mīlis jau 32 gadus esmu novērojis visu procesu dabā un varu pateikt ka agrāk to stārķu nebija tik daudz kā tagad un katru gadu to paliek vairak un vairak. Toties uz zemes mītošo dzīvnieciņu un putnu paliek mazak un mazāk. Saprotams ka visam dabā ir jābūt kaut cik līdzsvarā, nu bet kad pārāk daudz paliek kaut kā tad tas ir vairāk skāde nekā labums. Bet tas ka tagad stārki ir mainījis vai tiešāk pasakot palielinājis savu ēdienkarti tas ir fakts, un diemžēl tas papildinājums sāk sastādīt stārķa ēdienkartes lielāko daļu, jo pamatbarības kā vardes peles un kurmiji paliek mazāk, un respektīvi jāēd kaut ko, jābaro jaunā paaudze, tāpēc arī tiek notiesāts viss ko var savā rīklē sadabūt!!!
P.S. Neesu es VILKU PĒTNIEKS, ne arī viņu pazīstu. Pats es darbojos Baltijas jūras pētījumos un esu arī publicējies un piedalījis starptautiskās zinātniskās konferencēs. Ja kāds grib, var palasīt par invazīvās zivju sugas apaļais jūras grundulis barošanos un izplatību. DISTRIBUTION, AGE STRUCTURE AND DIET COMPOSITION OF THE ROUND GOBY (NEOGOBIUS MELANOSTOMUS) IN THE LATVIAN COASTAL WATERS (PAPE), BALTIC SEA
Atbildēšu uz Tavu jautājumu. Nē, to, ka vardes ir vienīgās, kas ēd ērces es neesmu pats novērojis - kā reizi to es esmu izlasījis kādā gudrā publikācijā kaut kur internetā. Ja es to būtu novērojis pats, tad man par šo informāciju nebūtu nekādu šaubu, bet tagad es neņemos to apagalvot, vienkārši varu pateikt, ka tādu info ir nācies "dzirdēt". Vēlreiz zaku - neesmu eksperts, uzrakstīju savu novērojumu un savu viedokli. Normāls cilvēks droši vien nešautu vienīgo stārķi savā sāžā, bet nu ja ir 30, tad es pieļauju, ka kādu arī "novilktu", ja medību likums tādu iespēju paredzētu.
Tu mīli lasīt publikācijas un pētījumus, kāds cits tikai skatās dabā, kāds trešais dara gan vienu, gan otru. Nav tā, ka Tev ir vienīgā taisnība uz pasaules. Varbūt Tu pats esi kaut ko izpētījis novērojis un publicējis? Redzi, tam es ticētu vairāk nekā tam ko Tu esi vienkārši kaut kur izlasījis... Un es pat nesaku, ka es neticu tam - es saku, ka ir vietas, kur stārķu izskatās daudz vairāk nekā aizsargātai sugai piedienās ;) Es atkārtošos - pasaules vēsturē un arī mūsdienās ir ļooooti daudz publicētu pētījumu un viedokļu, kuri neatbilst patiesībai dabā. Tas neattiecas tikai uz zvēriem vai putniem, tas attiecas uz pilnīgi visu. Krievijā tagad arī pilnas ziņas ar publikācijām, vēstures faktiem un jaunākajām vēstīm un ir miljoniem cilvēku, kas tam vienkārši tic, jo viņi neko citu, kā TV nav redzējuši. Tas ir vienkārši piemērs - Dieva dēļ nesāc ārdīties. Vienkārši domā plašāk un uzticies vairāk tam, ko redzi... izej ārā, parunājies ar cilvēkiem. Un neesi tik viennozīmīgs. Padomā par agresiju, ko izstaro... to kādreiz kāds var pārprast.