Vienreiz savu pusautomātu esu izmantojis lietderīgi! :)
Divi jenotsuņi ar dažu sekuņžu starplaiku.Domāju ka ja būtu pēc pirmā šāviena sācis kloķēties,otrs būtu sapratis kas par ziepēm briest.
Takā par pusautomātiem! :)
A no otras puses uz gaidēm, cik reizes kādam ir bijusi izdevība pa netrāpītu vai saskrambātu kuili labībā, vai pa netrāpītu briedi vēl izšāut? Tas ir viens stiepiens un tā zvēra vairs nav. Īpaši pustumsā. Tāpēc pirmajam šāvienam ir noteicoša nozīme un parasti vienīgā ar. Ja zvērs trāpīts sāk muļļāties uz vietas, tad kloķene tikpat labi savu padarīs arī otrreiz. Kam tad izvēlas ieroci gaidei - tā šāviena drošam trāpījumam, ar kuru tiek nošauts 99% zvēru, vai pēcākai nervozai kapāšanai pa skrienošu, kas vispār nebūtu jādara? Neko tas pustomāts nedos labākajā gadījumā. Garākās distancēs vēl jo mazāk no viņa labuma.
Dzinējmedībās vēl var diskutēt par atkārtotām iespējām šaut:)
...būt pārliecinātam ,bet pie reizes "piesegt pakaļu" man domāt' ir vispareizākā un loģiskākā rīciba. savukārt "atlocīt pirktus" un būt pašpārliecinātam...,:),nu misters Mērfijs un (vai) dieviņš tādus pamana allaž vienmēr,:).tā ka es par pus-tomātiem arī.,:)
Edgar. Bebrus cilvēki veiksmīgi medī arī ar loku, un ja maksimāli pietēmējas, tad varētu arī ar lingu nomušīt. Pastāsti, vai tiešām Tu tēmētu par zvēriņu, tipa pa pusei pofig ,ja sanāktu šaut ar 1/2automātu?!!
Tiem, kam patik pasaudities, tiem ari ir sautuvei un medibam dazadi riki! Pats esmu pieskatams pie tiem!
Slēpts
15.08.2012. 17:39
Un ko darīt tiem kam patīk pašaudīties?
Šautuvei vienu stobru un mežam citu? Es jau principā neiebilstu tikai tāds slogs ģimenes budžetam nav tas saprātīgākais pasākums. Tā ka ņemam šautuvei domātu ieroci, 30 patronu magazīnu nomainām pret 2-u un droši ejam mežā...
Arni es veiksmīgi medīju bebrus bez pusautomāta un tikai ļoti retos gadījumos bija nepieciešamība pēc otrā šāviena. Respektīvi kloķējāmais disciplinē un pirms izdarīt liktenīgo šāvienu tu centies maksimāli pietēmēties, jo zini ka otras iespējas diez vai būs :)
Lasīju,lasīju un beidzot neizturēju,vienstobrenēm ir iespēja koriģēt trāpījuma vietu gan pielāgojot laidi,(lielākajā gadījumu skaitā),gan uzmontējot papildus tēmēšanas ierīces,gan piemeklējot munīciju,vai galu galā lādēt pašam ja ierocis neņem rūpniecisko munīciju.Tāda sajūta ka mednieki palikuši par blondīnēm!Lielāka problēma ir divstobrene kurai katrs stobrs iet uz savu pusi.Un vēl,ārzemēs tiek uzskatīts par normu ja trāpījuma vieta nesapas ar vēlamo 15-20 cmm.Kā tas parasti ir krutajiem meistarrokudarbiem.Pēc maniem novērojumiem vislabāk iet plintes kurām vairāk mašīndarba (budžetklase)!
Lasot visus komentārus, saprotu to, ka tā atšķirība nav ieročos, bet gan to saimniekos un to viedokļos. Medībās taču redzami vīri, kas šauj garām ar dārgiem 1/2 automātiem bet onka ar 40 gadu rūceni (gaileni) kā liek- tā ir, un protams otrādi. Ir zināmi veči, kas pat 35 m nevar cūkā trāpīt ar jebkādiem ieročiem- tad pa ko mēs te strīdamies. Ieroča izvēle ir TIKAI uz gaumes un dzīves pieredzes balstīta. Citi visu mūžu šaus ar 2 stobreni, bet citi ar 1/2 automātiem un katrs gatavs ar savu dzīvību aizstāvēt savu pirkumu, kā labāko un precīzāko!
Divi jenotsuņi ar dažu sekuņžu starplaiku.Domāju ka ja būtu pēc pirmā šāviena sācis kloķēties,otrs būtu sapratis kas par ziepēm briest.
Takā par pusautomātiem! :)
Dzinējmedībās vēl var diskutēt par atkārtotām iespējām šaut:)
Šautuvei vienu stobru un mežam citu? Es jau principā neiebilstu tikai tāds slogs ģimenes budžetam nav tas saprātīgākais pasākums. Tā ka ņemam šautuvei domātu ieroci, 30 patronu magazīnu nomainām pret 2-u un droši ejam mežā...