Jāni- nu ko to Bernes ganu suni bīdi pa priekšu- parunāsim par malamutu.. es savas emocija par satikšanos ar šīs sugas suni jau izklāstīju.
Un ne par velti it kā malamutam pat uzpurnis esot bijis...
PM 2 aptveres- 16 -atronas, tajā pašā laikā jaunajiem ieročiem 1 aptverē 15,16,17 patronas. Kārtējais nerubītāju tupisms.
Romān, ja to par mani-tad garām- pašam bija Bereta ar 15 patronām- to visu es zinu-, kā arī zinu, ka nekad otru aptveri līdzi nenēsāju- jo jēgas no tās nav nekādas...
Papildus - latviešu tautas paruna saka, "kāds suns, tāds saimnieks" un otrādi. Tā kā misters sitējs ir agresīvs, tad suns noteikti ir tāds pats, īpaši ņemot vērā iepriekšējo citātu, par nopietno Bernes suņu audzināšanu, ja negrib, lai tas pārvēršas par milzu draudu.
Jāni, mēs, lielākais vairums neesam profesionāli kinologi :) Bet, Tev, kā profiņam šis gan būtu jāzina: http://www.bernese.biz/article...
We all like to think of the Bernese Mountain Dog as oversized Pussy Cats but this can be a very misleading conception of this breed, they are very big dogs and need very firm discipline and training of the most positive kind right from the start. Get it wrong with your Bernese Puppy and some six months later you will have a Bernese Brat who is already very large!
Vajag tulkojumu - iemet translate.google.com
Un, padomā pats, ko darītu, ja šāds joņotu virsū.
Dārgie kolēģi, vai kāds vispār dzīvē redzējis Bernes ganu suni? [youtube::9Qt4oqOU6WM] Es vēl saprastu, ja tas būtu bulterjers, rotveilers vai vilku aitu suns utt. Un kas te par murgiem par bailēm no ieročiem, drīzāk gan bailes no neadekvātiem, kam ir iedoti ieroči.
Nezinu ko var cepties par tām divām aptverēm. Ja viņam būtu 2 aptveres ar vienu patronu katrā, tad tāpat rietu? PM 2 aptveres- 16 -atronas, tajā pašā laikā jaunajiem iročiem 1 aptverē 15,16,17 patronas. Kārtējais nerubītāju tupisms.
No savas personīgās pieredzes- spiningojot aprīlī Ventā, man vienreiz šāds suns no tuvējām mājām pienāca klāt. Kā reizi man bija pieķēries taimiņš. Nu tad vilku to un ar vienu aci visu laiku skatījos uz šo suni.
Nē viņš nerēja, zobus nerādīja- bet ar savu stāju vien man iedevesa ļoti lielu bijību- ja godīgi biju ļoti nobijies.
Viss beidzās labi un kad pacienāju to ar brokastu maizītēm, pat nelielu gabalu panāca līdzi.
Arī nākamajās reizēs mani apciemoja, bet pilnīgi bez emocījām.
Vēlreiz braucot ar čomu spininingojot- pabrīdināju, ja ierauga šo suni- lai stāv nekustīgi.
Nu bija patiesi interesanti skatīt- kā viņš stāvēja kā sastindzis sālstabs minūtes piecas, kamēr pienācu klāt:):)
Bet tas bija tiešā māju tuvumā un mēs tur bijām nelūgti ciemiņi- tāpēc nekādu pretenziju, bet šādas šķirnes suns ir gana iespaidīgs...
Bet ir jāpiekrīt Mārim it kā Medniekam- daudziem, kam ierocis piešķirts, labāk varētu to glabāt mājās..- vismaz lasot tos komentārus, ko raksta šeit...
Arī skrējējs- nu kāda mārutka pēc ir jāņem līdzi rezerves aptvere??? Vai vispār var būt situācija kad ar 7 šāvieniem var nepietikt? Un ja nepietiktu, tad jau droši vien arī pārlādēt nepaspētu...
Atkārtošos - Bailes no ieročiem liecina par personas nepilnīgu seksuālo un emocionālo attīstību. /Z.Freids/ :)
Spriežot pēc tā, cik dedzīgi daži cenšas attaisnot sitēju, ignorē faktus par suņu radīto apdraudējumu skrējējam un visu uzmanību velta tikai vienam - faktam ka cilvēks izmantoja savas likumīgās tiesības nēsāt ieroci - vienalga, skrienot, ejot uz randiņu, makšķerējot un darot jebko citu, jāsecina, ka patiesā problēma pat it kā medniekam ir - bailes no ieročiem. Apjēdziet - tās bija viņa likumīgās tiesības. Tāpat kā likumīgas tiesības ir izmantot ieroci uzbrūkoša dzīvniekai aizbaidīšanai vai pielietot ieroci uzbrūkoša dzīvnieka apturēšanai!
Un, jā, izrādās mums ir vesela plejāde diplomētu kinologu, kas liek galvu ķīlā, ka zina, kura šķirne vispār nekādos apstākļos nu nekad nekad nerada nevienam apdraudējumu. Bet mēs pārējie, kas esam citu profesiju pārstāvji - mums ir tiesības uzskatīt, ka jebkurš nezināms suns, kas skrien virsū, ir drauds. Demagoģēt par medībām un medību suņiem nevajag, kaut gan nebrīnīšos - nevar taču atzīt, ka patiesībā problēmas cēlonis ir ne līdz galam pieaugusī personība, kam ir iekšējas bailes no ieročiem.
Interesantākais ir tas, ka pat, ja šauts būtu ar gāzes pistoles trokšņa patronām, kas nevienam apdaudējumu nevar radīt, rezultāts būtu analogs, cilvēks par to, ka viņam uzbrūk suņi, dabūtu vēl galvā, jo ir apšaubījis suņu un to kompleksaino īpašnieku svētās tiesības uz bezpriģelu - palasiet ko tas sitējs teica šodienas ziņās :)
Mja, suņi ir īpaši draugi. Man pašam ir bijuši divi (mazi), bet tas nenozīmē ka tie ieceļami dieva neizkaramo kārtā! Zinu konkrētu gadījumu, kad mazam bērnam pēc suņa pieskriešanas (pat ne uzbrukuma vai košanas) parkā nācās 2 gadus pie logopēda iet, raustīto valodu iegriezt vietā! Pat esmu vedis draudzeni pa slimnīcām,infektoloģijas centru, pēc sešu Lucavsalas dārziņu iemītnieku rīta izklaidēm, kas beidzās ar sakostu kāju! Tā ka beidzam visiem klāstīt cik suņi ir labi, un ka tie nevienu neapdraud! Kas, kuram ir apdraudējumus (ne tikai fiziskais) un ar kādām sekām jūs nezināt!
Un ne par velti it kā malamutam pat uzpurnis esot bijis...
Romān, ja to par mani-tad garām- pašam bija Bereta ar 15 patronām- to visu es zinu-, kā arī zinu, ka nekad otru aptveri līdzi nenēsāju- jo jēgas no tās nav nekādas...
http://www.bernese.biz/article...
Vajag tulkojumu - iemet translate.google.com
Un, padomā pats, ko darītu, ja šāds joņotu virsū.
No savas personīgās pieredzes- spiningojot aprīlī Ventā, man vienreiz šāds suns no tuvējām mājām pienāca klāt. Kā reizi man bija pieķēries taimiņš. Nu tad vilku to un ar vienu aci visu laiku skatījos uz šo suni.
Nē viņš nerēja, zobus nerādīja- bet ar savu stāju vien man iedevesa ļoti lielu bijību- ja godīgi biju ļoti nobijies.
Viss beidzās labi un kad pacienāju to ar brokastu maizītēm, pat nelielu gabalu panāca līdzi.
Arī nākamajās reizēs mani apciemoja, bet pilnīgi bez emocījām.
Vēlreiz braucot ar čomu spininingojot- pabrīdināju, ja ierauga šo suni- lai stāv nekustīgi.
Nu bija patiesi interesanti skatīt- kā viņš stāvēja kā sastindzis sālstabs minūtes piecas, kamēr pienācu klāt:):)
Bet tas bija tiešā māju tuvumā un mēs tur bijām nelūgti ciemiņi- tāpēc nekādu pretenziju, bet šādas šķirnes suns ir gana iespaidīgs...
Bet ir jāpiekrīt Mārim it kā Medniekam- daudziem, kam ierocis piešķirts, labāk varētu to glabāt mājās..- vismaz lasot tos komentārus, ko raksta šeit...
Arī skrējējs- nu kāda mārutka pēc ir jāņem līdzi rezerves aptvere??? Vai vispār var būt situācija kad ar 7 šāvieniem var nepietikt? Un ja nepietiktu, tad jau droši vien arī pārlādēt nepaspētu...
Spriežot pēc tā, cik dedzīgi daži cenšas attaisnot sitēju, ignorē faktus par suņu radīto apdraudējumu skrējējam un visu uzmanību velta tikai vienam - faktam ka cilvēks izmantoja savas likumīgās tiesības nēsāt ieroci - vienalga, skrienot, ejot uz randiņu, makšķerējot un darot jebko citu, jāsecina, ka patiesā problēma pat it kā medniekam ir - bailes no ieročiem. Apjēdziet - tās bija viņa likumīgās tiesības. Tāpat kā likumīgas tiesības ir izmantot ieroci uzbrūkoša dzīvniekai aizbaidīšanai vai pielietot ieroci uzbrūkoša dzīvnieka apturēšanai!
Un, jā, izrādās mums ir vesela plejāde diplomētu kinologu, kas liek galvu ķīlā, ka zina, kura šķirne vispār nekādos apstākļos nu nekad nekad nerada nevienam apdraudējumu. Bet mēs pārējie, kas esam citu profesiju pārstāvji - mums ir tiesības uzskatīt, ka jebkurš nezināms suns, kas skrien virsū, ir drauds. Demagoģēt par medībām un medību suņiem nevajag, kaut gan nebrīnīšos - nevar taču atzīt, ka patiesībā problēmas cēlonis ir ne līdz galam pieaugusī personība, kam ir iekšējas bailes no ieročiem.
Interesantākais ir tas, ka pat, ja šauts būtu ar gāzes pistoles trokšņa patronām, kas nevienam apdaudējumu nevar radīt, rezultāts būtu analogs, cilvēks par to, ka viņam uzbrūk suņi, dabūtu vēl galvā, jo ir apšaubījis suņu un to kompleksaino īpašnieku svētās tiesības uz bezpriģelu - palasiet ko tas sitējs teica šodienas ziņās :)